StÄsti, raksti, notikumi
StÄsti par mantotiem kultÅ«raugiem, informÄcija medijos
un sÄklu lolotÄju pasÄkumi
Par stÄstiem
Kad tu apciemo kÄdu dÄrzu, tad saimnieks var stundÄm stÄstÄ«t par teju katru augu – no kurienes tas nÄcis, kurš dÄvinÄjis, cik ilgi tas zeÄŒ šajÄ dÄrzÄ. Mums katram ir kÄds stÄsts un atmiÅas par augiem, kas gadiem ilgi labi aug tieši mÅ«su dÄrzÄ. TÄpÄc tu no viÅiem nešÄ·iries: katru rudeni atliec sÄklai zirÅus, pupas, Ä·irbjus, sÄ«polus, Ä·iplokus utt; ved uz jauno dÄrzu vai dÄvini rabarberu stÄdu, pujeni, upeÅu patsakni, to Ä«pašo floksi, kas pievakarÄ maina krÄsu. Tu atgriezies savÄ bÄrnÄ«bas dÄrzÄ un sagriez no mÄ«ÄŒajÄm ÄbelÄm potzarus un izroc patsakÅus. ÄubinÄšanÄs pa zemi baro mÅ«su laimes hormonus, vai ne?
â
Ja kÄds kultÅ«raugs bijis kopÄ ar tavu Ä£imeni vismaz 30 gadus, tas varÄtu kČūt par nacionÄlo bagÄtÄ«bu – mantoto kultÅ«raugu. ŠÄdi augi ir Ä«paši ar to, ka labi piemÄrojušies konkrÄtiem augsnes un klimata apstÄkÄŒiem: lai gÅ«tu labu raÅŸu, tiem nevajag ne minerÄlmÄslus, ne pesticÄ«dus. Tie ir izturÄ«gi pret salnÄm un sausumu, piecieš Latvijas mainÄ«go ziemu, kÄ arÄ« dÄ«vainos pavasarus un rudeÅus.
â
KultÅ«raugi gadsimtu gaitÄ ir mainÄ«jušies un pilnveidojušies, bet daudzi diemÅŸÄl ir izzuduši. TurklÄt ir tik vienkÄrši lielveikalÄ paÄ·ert koši apdrukÄtu sÄklu paciÅu vai stÄdu podÄ kopÄ ar kÄdu SpÄnijas kailgliemezi.
â
MazinÄt atkarÄ«bu no minerÄlmÄsliem, pesticÄ«diem, invazÄ«viem kaitÄkÄŒiem, importa sÄklÄm un stÄdiem – šie ir tie vissvarÄ«gÄkie iemesli, kÄpÄc mums jÄrÅ«pÄjas par mantoto kultÅ«raugu saglabÄšanu un nodošanu nÄkamajÄm paaudzÄm. Un tad vÄl stÄsts par DÄrznieku, kurš cauri gadiem šo augu izloloja un nodeva tÄlÄk, ir ÄŒoti svarÄ«gs un iedvesmojošs. Nekad nav par vÄlu sÄkt lolot mantotos kultÅ«raugus!