Kad sabiedrībā valda pozitīvisma kults, uzdrošinos uzrakstīt rakstu par Bordo bietēm, kuras nezināšanas un aizņemtības dēļ sakrustoju.
2014./2015. gadā Līga Lepse no Dārzkopības institūta iedeva maisiņu ar Pūres Bordo biešu sēklām un teica: “Nezinu, vai kaut kas vispār uzdīgs, jo sēklas ir 10 gadus vecas, nevienam institūtā nav bijis laika ar tām darboties.” Līga nezināja, ka nekad mūžā neesmu no bietēm sēklas ievākusi. Iesēju, neko necerot un negaidot, bet sadīga un izauga! Tik daudz zināju, ka bietes ir divgadīgs augs un pa ziemu rūpīgi jāglabā pagrabā, lai pavasarī izstādītu dārzā un vasarā tās ziedētu un veidotu sēklas. Man bieži “nagi niez” audzēt un izmēģināt dažādas šķirnes, īpaši neparastākas. Dārzā bija arī citas bietes — dzeltenās un strīpainās, vairs jau precīzi neatceros kādas.
Pavasarī vienā stūrītī Pūres bietes iestādīju, turpat netālu bija arī tās citas, iespējams, ka pat pārziemojušas uz lauka. Kādā apziņas stūrītī urdīja jautājums — vai biete ir pašapputes vai svešapputes augs, vai tikai tās nesaziedēsies savā starpā? Tad vēl nebijām satikuši Dānijas sēklu lolotājus un iztulkojuši sēklu lološanas bukletu, kura tabulā var ātri apskatīties šo informāciju, tobrīd nemaz nebija laika rakņāties pa grāmatām un internetu, lai atrastu atbildi — vai bietes var saziedēties. Bērni vēl bija pavisam mazi, daudz darba Riekstotavā un dārzā, uzmanība bija pavisam citur, nevis biešu bioloģijas pētīšanā. Sēklas togad izdevās ievākt.
Pēc tam katru gadu šīs bietes audzēju, katru gadu arī cītīgi un rūpīgi ievācu sēklas no pērnajām bietēm, citas bietes blakus vairs neaudzēju. Sēklu maiņās dalīju citiem ar nosaukumu Pūres Bordo.
No Gunas Cēsu pusē un vēl dažiem, kuri rūpējas par dzīvu un auglīgu augsni, saņēmu atsauksmes, ka bietes dūšīgi aug un ir garšīgas. Pati bietes audzēju dažādās dobēs. Tur, kur augsne auglīga, bietes izaug ļoti lielas – 0,6-2 kg, bet tur, kur zeme pavisam neiekopta un liesa, bietes bija sasētas pārāk biezi viena pie otras, neizretinātas, tās bija mazas un vārgas, kas tikai loģiski. Ļoti labus rezultātus ieguvu, tās sējot podiņā ar dēstu pēc Ričarda Perkinsa metodes un stādot tā, kā sadīgušas, pa 3-4 kopā 30 cm attālumā. (Vienā bietes sēklu kamoliņā ir vairāki augi, kurus mājas apstākļos nevar atdalīt). Šādi bariņā tās pat labāk aug, pārbaudīju :). Sk. attēlus. Tomēr, redzot, ka bietes ir strīpainas, 2021. gada Permakultūras festivālā Gramzdā Līgai Lepsei vedu daudzus eksemplārus rādīt – vai tikai Pūres Bordo bietes neesmu saziedinājusi. Līga aplūkoja un secināja — jā, ir notikusi krustošanās, jo Bordo bietēm nav šādu skaistu baltu gredzenu.
Tātad netīšām esmu radījusi savas bietes — notikusi evolūcija un selekcija, bet tās vairs nav Pūres Bordo bietes.
…… Lielais jautājums.
Vai kāds ir audzējis un rūpīgi atlasījis, neļaujot sakrustoties, tieši BORDO bietes?
Vai kāds dārzkopis ir šo šķirni saglabājis??
Pūrē vairs šo sēklu nav. :( MUMS VISIEM mācību piemērs – vērtīgas sēklas jādod vismaz 3 audzētājiem!!
Comments