2025. gada 25. janvārī mēs rīkojām LIELO sēklu maiņu, ko veidojām arī kā noslēgumu sēklu lolotāju mācībām. Lai arī mācības ZOOM platformā norisinās jau 5. gadu, joprojām ir dārzkopji un entuziasti, kas vēlas uzzināt par mantotiem kultūraugiem, augsnes veselību, sēklu iegūšanu pašu spēkiem un sēklu maiņas punktu izveidi. Ciparos tas šogad izskatījās šādi: mācībās piedalījās 31 interesents (arī jau esošie vēstneši) un apliecinājumu par mācību noklausīšanos ieguva 12 dalībnieki, kuri piedalījās visās mācību dienās un izpildīja vajadzīgos mājasdarbus.
Pateicoties ilggadīgai sadarbībai ar Ģenētisko resursu centra pētniekiem, sēklu maiņas pasākumu rīkojām Gēnu bankā, kas atrodas Salaspilī, Latvijas Valsts mežzinātnes institūtā "Silava". Šogad sēklu maiņā izcēlām pākšaugus, stāstot par to vērtīgumu, audzēšanu, balstīšanu, dažādajām gatavošanas iespējām un garšām.
Pasākuma norise
10.30-11.00 Ierašanās, sēklu izkārtošana un rīta tēja, sēklu spēle, aplokšņu locīšana
11.00 Atklāšana un sēklu lolotāju mācību apliecinājumu pasniegšana
Stāsts par mantoto kultūraugu saglabāšanas kustību.
Stāsts par zirņu projektu, zirņu veidiem, ērtām konstrukcijām un zirņu gēnu pētījumiem.
Instrukcija, kā noformēt atnestās sēklas un kā paņemt sēklas no citiem sēklu lolotājiem, lai nevairotu bārenīšus, kam zināma izcelsme – Sandra Stabinge (Latvijas Permakultūras biedrība, bioloģe, sēklu lolotāja).
Pašu audzēto pupiņu prezentēšana pirms degustācijas.
Pākšaugiem paredzētu konstrukciju gatavošana – Sandra Stabinge, Indra Gaivere (LPB).
12.45 Stāsts par pākšaugiem latviešu gadskārtu svētkos un pupiņu kotlešu degustācija – Iveta Dukaļska, tradīciju zinātāja.
13.00 Pusdienas ar pašu gatavotiem ēdieniem.
14.40 Lekcija par Gēnu bankām un ekskursija – Agnese Gailīte, Dainis Ruņģis (pētnieki Ģenētisko resursu centrā).
15.00 Sēklu lolotāju stāsti par sēklām.
->>>|||<<<-
Sēklu lolotāju mācību noslēgums
Kā katru gadu, arī šogad mācības noslēdzam ar sēklu maiņas pasākumu, kurā izsniedzam apliecinājumus dalībniekiem, kas piedalījās visās mācību dienās un izpildīja arī mājasdarbus. Liels paldies dalībniekiem, un ceram, ka mācības palīdzēja izprast, kāpēc ir svarīgi pašam ievākt savas sēklas.
Foto: Jana Slokenberga
Zirņu stāsts
Sandra Stabinge lūkoja dalībniekus “ievest” zirņu pasaulē – ne tikai saldo dārza zirņu, bet arī citu veidu, tajā skaitā Latvijā audzēto pelēko zirņu pētījumā.
Foto: Jana Slokenberga, Ija Vuškāne
Ja vēlies precīzāk un dziļāk uzzināt: Ainas Kokares dotās būtiskākās pazīmes, kurām pievērst uzmanību ir aprakstītas ŠEIT. Piemēram, būtisks ir ne tikai zirņa augstums, saldums, ziedēšanas un ražas laiks, bet arī tas, cik zirņus no viena zirņa var izaudzēt – sareizina, cik ir pākstis un cik zirņu katrā pākstī.
Zirņus pētījām 2023. gadā, kad 14 lolotie un mantotie zirņu veidi auga Nacionālajā Botāniskajā dārzā Salaspilī.
Pupiņu degustācija un stāsti
2025. gadā sēklu lolotāji īpašu uzmanību velta pupiņām.
*Par savām audzētajām pupiņām un vārīšanas metodi stāstīja vairāki sēklu lolotāji, piemēram:
Indra uz pupiņu degustāciju atveda Aizkraukles Anitas brūnās krūmu pupas, kuras ir skaistā dzintara brūnā krāsā. Anitas mantotās pupiņas ir atklājums, ko Aina atnesa uz maiņas punkta pasākumu pēc diviem gadiem, sakot: "Man jau nekā nav, un es nevienu sēklu pati neievācu." Anita pupiņas audzē jau no 80.iem gadiem, un viņa tās iecienījusi, liekot pie zupām un gulaša. Pupiņām ir plāna miza, un tās ir miltainas. Pareizi izvārot, neizjūk un saglabā blāvi dzeltenīgi brūno toni.
Par pupiņu gatavošanu degustācijai: Sandra Stabinge visas savas 5 veidu pupiņas mērcēja ūdenī, skaloja, tad vārīja uz straujas uguns 5 min, pēc tam uz lēnas uguns.
Āris un Ija pastāstīja par kādu interesantu procesu. Latvijā iespējams audzēt dažādu veidu pupiņas, tostarp arī sojas pupas. Izrādās, ka tās var fermentēt, iegūstot Natto – produktu, kas bagāts ar vērtīgiem enzīmiem, nattokināzi un K vitamīnu, kas īpaši svarīgi sirds un asinsvadu sistēmai. Klātesošajiem bija arī iespēja nogaršot šo unikālo japāņu ēdienu.
*Melnraibās jeb ‘IņJaņ’ jeb raibās gotiņas jeb Ertas melnraibās. Tik dažādi katrs dēvē šīs pupiņas.
Daiga Valkovska degustēšanai bija atvedusi savā dārzā, pašā Leišmalē, audzētās zemās jeb krūmu IņJaņ pupiņas. Citiem šāda izskata pupiņas bija garās jeb kāršu pupiņas. Interesanti, ka kāda sēklu lolotāja atlasa tikai tās pupiņas, kurām ir precīzi baltais un melnais punktiņš, lai ir “īsts IņJaņ”.
Vēl novērojumi: viena veida šīs krāsas pupiņas ir apaļākas formas, otras iegarenas. Mums šis ir pupiņu gads, pievēršamies to padziļinātai izpētei, un jau esam atraduši šādas atšķirības pupiņām, kuras pirmajā acumirklī šķiet vienādas!
*Jautri un pilnīgi spontāni ar Maiju no Salaspils “sakrustojām” pupiņu atbalstu, apvienojot divas dažādas balstu veidošanas metodes.
Maijas pieredze
Sējot pupiņas, Maija piesprauž klāt nelielus kociņus, jo sējas laikā darbu daudz un ne vienmēr pietiek laika uztaisīt visu konstrukciju. Maija ir ievērojusi: ja sadīgušās pupiņas uzreiz atrod balstu, tās daudz labāk aug. Vēlāk pieliek lielākus kokus, pa kuriem pupiņām vīties.
Sandras prakse
Attēlā var redzēt, kā veidota konstrukcija, kurā savelk dabiskas auklas striķus. Pupiņas vijas pa šiem striķiem. Sviesta pupiņas šādi ir ļoti ērti lasīt, jo striķi var ar roku pakustināt, lai vieglāk tiktu pie pākstīm, – tā daudz ātrāk var tās nolasīt, kas ražas vākšanas laikā ir svarīgi. Kad sezona ir beigusies, striķus kopā ar noražojušajām pupiņām ar asu nazi nogriež un nogulda zemē – tā būs kā mulča ziemā un mēslojums nākamai sezonai. Atkal darba ekonomija – tas ir daudz ātrāk, nekā piņķerēt pupiņu stublājus no kāda metāla žoga vai tīkla, vai pat koka konstrukcijām.
Apvienojot Maijas praksi ar mietiņu piespraušanu un striķu metodi, noteikti būs vēl labāks rezultāts.
Foto: Jana Slokenberga
Pākšaugi gadskārtu svētkos un receptes
Tradīciju zinātāja Iveta Dukaļska stāstīja par pākšaugiem latviešu gadskārtu svētkos, dalījās ar dažādām receptēm un cienāja ar pupiņu kotletēm.
Iveta Dukaļska no Tautas muzikantu biedrības ieskicēja līdzības abām biedrībām un to, kā abas kustības viena otru dabiski papildina: sēklu lolotāji rūpējas par praktisko, par materiālo, vielisko, muzikanti – par sakrālo un maģisko.
Iveta bija izcepusi gardas pupiņu kotletes, un tad sākām degustēt gan pašu atnestās pupiņas, gan kotletes, gan citus gardumus.
Pusdienu groziņu galds bija uzmanības vērts! Dalībnieki bija ļoti pacentušies — daždažādas plātsmaizes, cepumi, bija arī pašu veidotie ievārījumi, mērces, āboli ‘Sīpoliņi’.
Pie šāda galda sarunas raisās par receptēm, audzēšanu un ražas glabāšanu, kā arī citām mājsaimniecības lietām. Tā ir vērtīga savstarpējā bagātināšanās un neformāla pieredzes apmaiņa.
Foto: Sandra Stabinge, Ija Vuškāne, Jana Slokenberga
Gēnu banka un ekskursija
Pētnieki Agnese Gailīte un Dainis Ruņģis parādīja, kā Gēnu bankā tiek glabāti Latvijas kultūraugu ģenētiskie resursi, kā arī sniedza prezentāciju par gēnu banku darbību.
Foto: Ija Vuškāne, Indra Gaivere
Stāsti par sēklām
Enerģiskā mainīšanās ar sēklām mijās ar stāstiem par atnestajām sēklām.
Piemēram, Āris un Ija stāstīja par sarežģīto burkānu sēklu iegūšanas procesu:
Burkānu sēklu iegūšana nav vienkāršs uzdevums, jo pastāv risks, ka tās var krustoties ar savvaļas radiniekiem laukos vai ar citiem burkāniem, kas aug kaimiņu dārzos. Diemžēl šobrīd tikai retais pats ievāc burkānu sēklas. Āris un Ija atraduši savu veidu, kā tikt pie kvalitatīvām sēklām – burkānus audzē laukos, kur tie vislabāk attīstās, bet sēklu iegūšanai tos izaudzē pilsētas dārziņā. Sākums bija ar sēklām no kāda zemnieka, un 2023. gadā viņiem izdevās pirmo reizi ievākt pašiem savas sēklas. Gadu vēlāk tās pārbaudīja praksē, izaudzējot lielu daudzumu Nantes tipa burkānu – lielākā daļa izauga skaisti un līdzīgi, ar dažiem izņēmumiem, kā jau dabā.
Foto: Jana Slokenberga, Sandra Stabinge
Bērni pasākumā
Bērni pasākuma laikā pašorganizējās, sadomāja rotaļas un bija atbildīgi palīgi organizēšanā un nokopšanā, kā arī bija “uzdevuma augstumos” viesu sagaidīšanā, sēklu spēles un aplokšņu locīšanas vadīšanā.
Gēnu banku apskatīt bērnu grupa, protams, devās pirmie un gaidīja to ar nepacietību. Lekcijas klausīties gan tikai daži bērni spēj – pieaugušajiem ir daudz papildjautājumu, kas bērniem nav saprotami, un viņu interese un pacietība beidzas. Sapratām, ka vajag viņiem iemācīt vairāk rotaļas un spēles. Mums tautā ir daudz, bet tā uzreiz bez sagatavošanās zinām labi, ja dažas piemērotas. To vajag uzlabot.
Bērni tiešām bija malači. Prieks, ka viņiem ir savi domubiedri un viņi redz, ka viņi nav vienīgie šajās “dīvainajās” lietās. Turklāt ir svarīgi, lai sēklu lološanas un mantoto kultūraugu nozīmīgumu izprot arī bērni, jo tieši viņiem būs iespēja nodrošināt turpinājumu.
Katram sava sēklu izlase
Katram sēklu lolotājam ir sava izveidotā sēklu izlase, kuram nu piepulcējies kāds jauns un pētāms augs.
Arī šī raksta autore Sandra paņēma izmēģināšanai Annas vīramātes tomātus un Baibas ilgi lolotos kartupeļus, kā arī Ijas un Āra 2023. gadā pirmo reizi iegūto burkānu sēklu, kurus viņi kā atbildīgi sēklu lolotāji 2024. gadā pārbaudīja savā dārzā, fotografēja rezultātu un tikai pēc tam atnesa dalīties ar citiem. Tagad arī mēs pārējie varēsim veikt novērojumus un dalīties ar rezultātiem. Tā mēs kopā mācāmies, tā mēs kopā augam paši pieredzē un zināšanās.
Sēklu lolotājs dzīvo pārtikuši, jo viņam pietiek, jo viņš prot izaudzēt, domā par savas pārtikas apriti un nākamiem gadiem.
Daba atalgo, un parasti ir pārpalikums, ar ko dalīties, kad protam paši to saredzēt.
Jebkurš var sākt to darīt – šajā mājaslapā ir atrodama bāzes informācija iesākumam.
Foto: Jana Slokenberga
Ja nokavēji, mācības vai sēklu maiņu
Ja nokavēji 2025. gada mācību lekciju tiešraidi, tad šīs mājaslapas Pasākumu sadaļā meklē piedāvājumu iegādāties lekciju ierakstus.
Ja nokavēji vai nevarēji atbraukt uz šo lielo sēklu maiņu un satikšanos, tad meklē tuvāko mantoto kultūraugu vēstnesi savā novadā un uzzini, kad būs kāds vietējais pasākums.
Aicini kādu vēstnesi pastāstīt par kultūraugu lološanas būtību un sēklu ievākšanas pamatiem uz savu pasākumu. Parasti mantoto kultūraugu vēstnešiem ir līdzi pašu lolotās sēklas.
Ja Dievs dos, arī nākamgad organizēsim mācības un lielo tikšanos ar sēklu maiņu.
Varam mierīgi domāt par pavasari
Sēklu lolotāji un vēstneši tagad var mierīgi domāt par pavasari – plānot dārzu, sēju, savus sēklu atlases mērķus.
Kad pavasarī “ilgie gulētāji” modīsies un sāks drudžaini skraidīt pa bodēm, meklējot sēklas vai spontāni pirkt to, kas pa ceļam gadās, sēklu lolotājs mierīgi dosies uz dārzu vai tīrumu, zinot, ko vēlas paveikt, un laimīgs apdarīs darbiņus sev un ģimenei par prieku.
Sēklu lolotājs zina, ko grib un saprot, ko dara.
Visu, ko nezina un nesaprot, prasa vai vēro un noskaidro.
Pēcvārds
Iedrošinām ikvienu dārzkopi eksperimentēt un izmantot dažādas metodes, jo daba izsijās un izvētīs. Piemērotais un pareizi paveiktais dos saimniekam ražu vai priecēs acis un sirdi.
Mēs mācāmies no savām vai labāk – citu kļūdām, lai nākamā gadā darītu gudrāk.
Sekojiet informācijai par šī pavasara sēklu maiņas pasākumiem, un tiekamies arī 2026. gadā, kad ir nodoms pievērsties ķirbjaugu pētīšanai!
Foto: Jana Slokenberga
Comments