Augļu koki
Latvijā ir spēcīgas augļu koku audzēšanas tradīcijas, daudzās mājās ir saglabājušies seni augļu koki, ir atrasti pat tādi, kuriem 100 gadu.
Edgars Rubauskis un Laila Ikase, Dārzkopības institūta ekperti uzskata, ka kultūrvēsturiska vērtība ir šķirnēm, kuras introducētas pirms II Pasaules kara, tātad audzetas vismaz 80-100 gadus.
Piesaki savu mantoto kultūraugu!
Ja tavā dārzā ir vecs augļu koks, pat, ja tas jau ir sliktā stāvoklī un jau domā to nozāģēt, vispirms ir vērts noskaidrot tā šķirni — ja nu tā ir sena un vērtīga?
Agrāk dārzos stādīja ne tikai ilgi glabājamus deserta augļus, bet arī ļoti saldus un aromātiskus sulas ābolus, kuri ātri brūnē, bet sula no tiem sanāk saldinsalda bez jebkāda cukura pievienošanas. Vai arī ābeles, kuru garša ir tuva mežāboliem un ēšanai nešķiet derīga, bet, pievienota mājas vīnam, bagātina to ar neatkārtojamu aromātu un garšas noti.
Pirms nozāģē ābeli - noskaidro, kas tā ir!
Lai atpazītu vecās ābeles šķirni, var palīdzēt informācija Dārzkopības institūta informācijas lapā, kurā ir stāsti par institūta kolekcijā esošajām ābeļu šķirnēm.
Informāciju par dārzkopības vēsturi, par ābeļu, bumbieru, ķiršu, plūmju un vīnogu šķienēm, arī dažādiem dārzeņiem, aromātiskajiem augiem, garšaugiem un dekoratīvajiem augiem var izlasīt šeit.
Ja paša spēkiem neizdodas, tad var šķirni var palīdzēt noskaidrot eksperts. Kur tādu atrast un kā rīkoties?
Ekspertus var satikt vai vismaz informāciju par tiem var iegūt augļu izstādēs.
Ikdienā eksperti, kas var palīdzēs ar vecām ābeļu šķirnēm, atrodami Dārzkopības institūtā.
Dobelē strādā Laila Ikase (laila.ikase@llu.lv), bet Pūrē sastopama Inese Drudze (inese.drudze@llu.lv).
Pirms doties sastapt ekspertu, ieteicams iepriekš sazināties pa e-pastu un sarunāt tikšanos. Uz tikšanos vajag sagatavoties — nofotografēt koku, tā lapas un dzinumus, kā arī ziedus un augļus, apzināties koka vecumu, kā arī spēt koku raksturot – kāds ir vainags, sazarojums utt. Kad augļi ienākušies, ar sagatavotajām fotogrāfijām un augļiem (paraugā līdz desmit raksturīgiem) doties pie eksperta.
Bieži vien šķirnes ir zināmas un kolekcijās esošas. Ja būs gadījies kāds retums, tad par to, ko un kā tālāk darīt, zinās eksperts.
Lai saglabātu tieši veco koku, to var iepotēt jauna koka vainagā.
Nevajadzētu nest vecā koka potzaru uz audzētavu, jo nevarat garantēt materiāla veselīgumu.
Vēl kopā ar ekspertu var doties Dārzkopības institūta dārzā Dobelē, vērot un salīdzināt. Dārza kolekcijā vēsturisko šķirņu kokiem ir klāt etiķetes ar aprakstiem.
Noteikti jāuzsver, ka gan audzēšanas vieta – reģions, reljefs, augsne, gan konkrētā gada klimatiskie apstākļi var ietekmēt augļu izskatu un krāsu. Viena un tā pati šķirne pēc krāsojuma dažādos reģions var atšķirties. To izšķirt var tikai eksperts.
Par vecāko Latvijas izcelsmes ābeli uzskatāma ‘Ničnera Zemeņu’ - izcelsmes vieta “Kārkli” Bruknā.
Vislabāk informāciju par vēsturiskām šķirnēm meklēt vācu arhīvos.
Kā norādīja Laila Ikase, tiek meklēta ābeļu šķirne ‘Vilhelms’.
Zemenēm par kultūrvēsturisku var uzskatīt ‘Senga Sengana'.
Par ābelēm izdevuma "Profesionālā dārzkopība" 13. numurā
